Rakstītos vēstures avotos Ikšķiles vārds parādās saistībā ar Holšteinas pilsētas Zēgebergas augustīniešu klostera garīdznieka Meinarda (ap 1125–1196) uzsākto kristīgās misijas darbu Daugavas lībiešu vidū. Ir norādījumi, ka misionārs ieradies Daugavgrīvā no Lībekas pēc 1163. gada un, saņēmis atļauju no Polockas kņaza, uzsācis savu darbību lībiešu ciemā Ikšķilē dažus gadus pirms 1184. gada. Indriķa hronika šajā sakarā vēsta par pirmo mūra celtņu būvi mūsu zemē, un tā ir Ikšķiles baznīca un pils.
Ir iespējams, ka pirms hronikā minētās pils būvniecības fakta Zēgebergas kanoniķis Meinards jau vairākus gadus kā jūrasbraucēju – tirgoņu kapelāns periodiski bija uzturējies Līvzemē. Tā, domājams, viņš ir iemācījies līvu valodu un iepazinies ar tautas dzīves apstākļiem, kas nākamajam misijas darbam bija absolūti nepieciešams. Vācijas zemju sakari ar Gotlandi ir zināmi vismaz no 1160. gada, kad šajā salā ierīkoja vācu tirgoņu apmetni, un tas ļāva misionāram vēl pirms 1184. gadā oficiāli no Polockas kņaza iegūtās atļaujas kristīgās misijas darbam atvest no Gotlandes celtniecības speciālistus, kuri Ikšķiles ciemā varēja nolūkot baznīcas celšanai piemērotu vietu un iepazīties ar būvmateriālu – akmeņu un kaļķu – sagatavošanas iespējām. Tā dievnamu varbūt bijis iespējams celt tūdaļ pēc kristianizācijas atļaujas iegūšanas. Turklāt tādā gadījumā tā varēja nebūt pagaidu koka būve, par kādu to nereti uzskata.
Fragments no Gunāra Jansona rakstītā Ikšķiles Almanaham.